Napoleon: Total War - apskats

Kā viss sākās?

Ziņas par Napoleon: Total War iznākšanu parādījās 2009. gada augustā. Autori mums solīja iespēju personīgi izbaudīt Napoleona Bonaparta slavu vai arī uzrīdīt armijas karaspēkus uz leģendāro pulkvedi. Savu vārdu viņi ir turējuši, bet, cieši savienojot spēli ar vienu varoni, ir zaudējuši daudzumu oriģinālā Total War priekšrocību. Pie tam, tas skar tikai vienspēlētāja režīmu.

Par ko tas ir?

Spēles pikantā daļa sastāv no trīs Napoleona kampaņām: itāļu, ēģiptiešu un eiropiešu. Taču īstajam Total War līdzīga ir tikai pēdējā. Tajā patiešām rodas atbildības sajūta par valdības vadītāja likteni, kurš ir spējīgs ne tikai dzenāt armiju pa karti, bet arī pieņemt kaut kādus lēmumus, izmantot diplomātiskos grožus un attīstīt pakļautās provinces. Bet itāļu un ēģiptiešu kampaņās jūs biežāk jutīsities kā marionete, kura to vien var, kā dot pavēles kaujas laukā.

Kā spēlējas?

Ēģiptiešu gājienā ir redzams diplomātijas trūkums - pārrunu vešanas iespēja ir fiziski bloķēta. Bet arī kaujas darbībās īpaša izvēles brīvība nav sajūtama. Pavēles, kur vērst kārtējo triecienu, nāk no augstākiem spēkiem. Ja tās tiks izpildītas, problēmu ar finansēm nebūs. Nevajag arī uztraukties par ieņemtajām teritorijām, jo frontes līnija kustās pārāk ātri, atstājot ieņemtās zemes aiz muguras, tāpēc mēģināt tās attīstīt ir vienkārši bezjēdzīgi. Itālijā lietas norisinās mazliet labāk. Vest pārrunas tur nav liegts, bet praktiskā jēga no viņām līdzinās nullei. Samīt ienaidniekus, izmantojot spēku, ir daudz vienkāršāk.

Brīvības ilūzija parādās tikai eiropiešu kampaņā, kur 19. gs. sākumā nākas karot pret koalīciju. Bet kad autori tieši paziņo "ieņemiet Vīni, un Austrija ar jums noslēgs mieru" - diplomātisko intrigu plašums sašaurinās līdz vienam vienīgajam lēmumam. Tas, protams, ir pareizs un tālredzīgs, bet gribētos pašam aiziet līdz pareizajam lēmumam domājot ar savu galvu.

Grūtības līmeņa mainīšana tāpat neko nemaina, tikai vienību morālo izturību. Ja uz minimālā ienaidnieks uzbrūk un zaudē tikai dažus karavīrus, tad uz maksimālā stāvēs līdz galam un pie tam darīs muļķīgas taktiskās kļūdas. Virtuālais pulkvedis ar ēzeļa ietiepību uz apšaudēm sūtīs vienību pēc vienības, kamēr nolikvidēs visu karaspēku.

Taču ja ienaidnieka karavīrus vada cits spēlētājs, Napoleon: Total War burtiski uzplaukst. Daudzspēlētāju (multiplayer) režīmā var izspēlēt liela mēroga karu ar pārvietošanos pa globālo karti ar brīnišķām taktiskām kaujām. Te arī atklājas bagātais diplomātijas potenciāls, palielinās nepieciešamība attīstīt savas teritorijas un parādās taktisko un stratēģisko iespēju plānošana.

Kā izskatās?

Salīdzinājumā ar Empire: Total War papildinājumi vietām ir pārsteidzoši uzlaboti. Globālajā kartē tagad mainās visi četri gadalaiki, bet liesmas un dūmi cīņu laikā izskatās efektīgāk. Taču galvenais spēles pievilcības trumpis ir grandiozais kauju apjoms.

Plusi:

Spīdošs multiplayer režīms
Uzlaboti grafikas efekti

Mīnusi

Maz brīvības sižetiskajās kampaņās
Mākslīgais intelekts dara stulbības

Prasības:
Minimālās: 2,8 GHz, 1 GB, 128 Mb video
Rekomendētās: Core 2 Duo 2,4 GHz, 3 GB, 512 Mb video

Rakstu pievienoja HanTeR, 2010 04 01 - 17:04 Napoleon Total War apskats

Karma: 121
Level: 5

Inox0raBle

2010 04 01 - 20:09

5 Atbildēt

Man kā visnotaļ nepieredzējušam geimerim liekas, ka tas 3D skats kaujas laukā ir diezgan nevajadzīgs un 3. personas skats daudz labāk iederētos. Bet, ko gan es zinu ar savu Stronghold pieredzi :D

Gan jau spēles stratēģiskajai daļai (cīņām) jābūt ok. Kāda jēga šāda veida spēlei no pārrunām ? Ne jau dialogus veidot spēlētājs ir iegādājies spēli :)